05-LEG_2020_10.jpg
"Mans lielākais talants - nekad nenolaist rokas"

PAULS BUTKĒVIČS, TIKKO NOSVINĒJIS 80. DZIMŠANAS DIENU, SARUNĀ AR LEĢENDĀM AR GANDARĪJUMU UN SIRSNĪGU PRIEKU ATSKATĀS UZ SPILGTĀKAJĀM KINOLOMĀM UN STRAUJĀKAJIEM LIKTEŅA PAVĒRSIENIEM. AKTIERIS APGALVO, KA ARVIEN SPĒJIS SAGLABĀT GARA BRĪVĪBU, KAS, TIESA, DAŽKĀRT VARĒJA NESAKRIST AR ĀRĒJIEM APSTĀKĻIEM, UN TAD BIJA PAR SEVI JĀPACĪNĀS.

Paula Butkēviča dzimtas saknes meklējamas Sēlijā, un viņa priekšteču vidū bijuši vācieši, poļi un baltkrievi. Ģimenē ir zināma leģenda par uzvārda rašanos – 1680. gadā, kad Latvijas zemes dalīja zviedri, poļi un krievi, viens no senčiem iegājis dievnamā un ar mācītāja svētību ticis ierakstīts baznīcas grāmatā kā Butkēvičs. Aktiera tēvs, arī Pauls, 17 gadu vecumā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, lai aizstāvētu nule izveidoto valsti pret Bermonta spēkiem. Pēc tam jauneklim kā neatkarības cīņu dalībniekam bija iespēja bez konkursa iestāties augstskolā. Kaut arī, gādājot par ģimeni, studijas prasīja vairāk nekā desmit gadu, viņš ieguva reto agronoma vīndara profesiju un bija pieprasītākais speciālists Baltijas valstīs. 1927. gada septembrī Doma baznīcā Pauls Butkēvičs salaulājās ar liepājnieci Almu Leperi, un aptuveni piecpadsmit gadu laikā nāca pasaulē četri bērni: 1929. gadā Ivonna, 1936. gadā Mairita, 1940. gada 8. augustā Pauls un 1943. gadā jaunākā atvase Brendts. Liktenīgā kārtā Paula piedzimšana sākās ormaņa ratos uz tā paša Rīgas pontonu tilta, ko kara laikā sargāja tēvs, tiesa, braucēji paspēja nokļūt līdz kādai privātklīnikai. 

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

09-LEG_2020_10.jpg
Balāde par
Džesiju Džeimsu

 

VĪRS ĀRPUS LIKUMA, BANKU LAUPĪTĀJS, POLITISKS TERORISTS, BANDAS VADONIS, SLEPKAVA UN FOLKLORAS TĒLS. ŠIE VISI APZĪMĒJUMI PIEMĒROTI DŽESIJAM DŽEIMSAM, KURU MEŽONĪGO RIETUMU ROMANTIKAS PIELŪDZĒJI UZSKATĪJA PAR KAUT KO LĪDZĪGU ANGĻU VARONIM ROBINAM HUDAM. TAČU PATIESĪBA BIJA DAUDZ SKARBĀKA.

 

Lai saprastu Džesija Džeimsa likteni, jāzina laikmeta konteksts. Viņš piedzima Klejas apgabalā, Misūri, 1847. gadā. Kleja bija vistālākais valsts apgabals, kur dzīvoja tā dēvētie dienvidnieki – verdzību atbalstošās konfederācijas piekritēji. Blakus bija verdzību noliedzošo ziemeļnieku apdzīvotā Kanzasa. 1861. gadā verdzības atbalstītāju un noliedzēju nesaskaņas izvērtās vispārējā pilsoņu karā, taču konflikti starp ziemeļniekiem un dienvidniekiem notika jau iepriekš, un tie bija asiņaini. 19. gadsimta 50. gados sākās Kanzasas – Misūri robežu karš. Pretinieki organizējās bruņotās bandās, kas siroja viena otras teritorijā. Džesijs Džeimss auga vardarbības piesātinātā atmosfērā, kur lodei bija lielāks spēks nekā vēlēšanās atdotai balsij.

Džeimsa vecākais brālis Frenks bija bēdīgi slavenā konfederāta Viljama Kvantrila bandas dalībnieks, taču Džesiju Kvantrils atraidīja, jo uzskatīja, ka sešpadsmit gadus vecajam puisim nav nekādas sajēgas par notiekošo. Pēc dažiem mēnešiem izrādījās, ka cits konfederāts Viljams Andersons, saukts par Nolādēto Bilu, nav tik izvēlīgs. Džesijs bija atradis sev padomdevēju un mentoru. Nolādētais jeb Asiņainais Bils – atkarībā no tā, kādā kontekstā tulko viņa palamu, – bija plaši pazīstams. Viņš ienīda ziemeļniekus tik nikni, ka mēdza sirojumu laikā tos noskalpēt. Nebija noslēpums, ka Bils brutāli nogalina ikvienu, kas viņam iebilst. Šis „darbaudzinātājs” lielā mērā padarīja Džesiju par to cilvēku, kāds viņš bija.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
24-LEG_2020_10.jpg
Olgas Čehovas
dzīves teātris

 

20. GADSIMTA DIKTATORU HITLERA UN STAĻINA IEMĪĻOTO AKTRISI OLGU ČEHOVU NESAMALA TOTALITĀRIE REŽĪMI. VIŅA NODZĪVOJA ILGU MŪŽU, BŪDAMA UZTICĪGA VIENAI PATIESĪBAI – KATRU MIRKLI JĀTVER LAIMES SAJŪTA. AKTRISES ATMIŅU GRĀMATAS LIECINA, KA VIŅAI TAS TIK TIEŠĀM IZDEVĀS. TIESA, CITI BILST, KA MĀKSLINIECE BIJA LAIMĪGA TIKAI SAVĀS FANTĀZIJĀS, BET ĪSTENĪBĀ SADARBOJĀS GAN AR NACISTU, GAN PADOMJU IZLŪKDIENESTIEM.

Nākamā Trešā reiha kinozvaigzne piedzima 1897. gada 14. aprīlī Aleksandropolē (tagad Gjumri), Armēnijā, Krievijas impērijā. Olgas tēvs Konstantīns Knipers būvēja dzelzceļa tuneļus Ziemeļkaukāzā. Satiksmes ministrijas inženieris bija cēlies no pārkrievotas vācu ģimenes, kas aizceļoja no dzimtenes vēl 19. gadsimta sākumā. Olgai bija vecākā māsa Ada un gadu jaunāks brālis Ļevs, kuram vēlāk, iespējams, bija izšķiroša loma kinodīvas liktenī, sasaistot viņu ar padomju specdienestiem. Impērijas laikos inženiera ģimenei netrūka līdzekļu ne rāmai un pārtikušai dzīvei, ne bērnu skološanai. 14 gadu vecumā Olga, aizrāvusies ar aktiermākslu, lūdza vecākiem atļauju pārcelties pie tantes Olgas Kniperas-Čehovas, kura jau bija kļuvusi par skatuves dīvu Maskavas Mākslas teātrī (MHAT). Slavenā tante pārliecinājās, ka piemīlīgā pusaudze tik tiešām ir talantīga, un izkārtoja viņai debiju uz skatuves. Tādā veidā Olga ar panākumiem piedalījās vairākos režisora Konstantīna Staņislavska iestudējumos, tostarp traģēdijā Hamlets, kā arī nākamā radinieka Antona Čehova drāmās Ķiršu dārzs un Trīs māsas. Līdz impērijas sabrukumam un juku laikiem viņa paspēja arī nofilmēties trīs mēmajās filmās.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
25-LEG_2020_10.jpg
Pirmais spiegu karalis

 

FRĀNSISS VOLSINGEMS BIJA CILVĒKS, KURŠ PIRMOREIZ VĒSTURĒ 16. GADSIMTĀ IZVEIDOJA IZLŪKOŠANAS UN PRETIZLŪKOŠANAS DIENESTUS, KAS BIJA NODALĪTI NO CITĀM INSTANCĒM UN DARBOJĀS NEVIS EPIZODISKI, BET GAN PASTĀVĪGI. VIŅŠ PLAŠI IZMANTOJA ĪPAŠI SAGATAVOTU NELEGĀLO AĢENTU TĪKLU: VOLSINGEMA DARBOŅI BIJA SASTOPAMI VISĀ EIROPĀ, MASKĒJUŠIES KĀ ALGOTŅI, STUDENTI, TIRGOŅI UN KATOĻU MŪKI.

Frānsiss Volsingems piedzima 1532. gadā. Viņa tēvs Viljams bija veiksmīgs un bagāts Londonas advokāts ar plašiem sakariem. Frānsisa vecāku plaši sazarotie raduraksti aizsniedzās līdz pat Annai Boleinai, Elizabetes I mātei, kā arī daudzām citām nozīmīgām Anglijas personībām. Frānsiss ieguva izglītību Kembridžā, pēc tam darbojās advokātu kolēģijā. Būdams pārliecināts protestants, katolietes Marijas Tjūdores valdīšanas gadus Frānsiss, pievienojies pārējiem ekspatriantiem, aizvadīja ārpus Anglijas. Vispirms viņš studēja Bāzeles Universitātē, bet viņa turpmākajā darbībā ļoti nozīmīgi izrādījās Ziemeļitālijā pavadītie gadi, kur jaunais Volsingems apguva dažādas zinības vienā no tolaik prestižākajām augstskolām – Padujas Universitātē, kur valdīja labvēlīga attieksme pret protestantiem.

Padujā Volsingemam radās iespēja daudz uzzināt par viduslaiku valdnieku intrigām, jezuītiem un svēto inkvizīciju. Šajā dzīves posmā Frānsiss guva daudz praktiska rakstura zināšanu un iemaņu, komunicējot ar izglītotajiem un gudrajiem venēciešu un florenciešu politiķiem. Viņš apguva Nikolo Makjavelli klasisko darbu Valdnieks, kas vēl aizvien tiek uzskatīts par politiķu un izlūku rokasgrāmatu.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
16-LEG_2020_10.jpg
Ziemeļu verdzenes krievu gūstā

 

LIELĀ ZIEMEĻU KARA LAIKĀ PIRMS 300 GADU TŪKSTOŠIEM SKANDINĀVU UN BALTIEŠU KĻUVA PAR VERGIEM KRIEVIJĀ UN TURCIJĀ. VIEN NELIELAI DAĻAI NO VIŅIEM PĒC KARA IZDEVĀS ATGRIEZTIES MĀJĀS. 

 

Tūkstošiem sieviešu no Skandināvijas un Baltijas piedzīvoja līdzīgu, lai arī varbūt ne tik spilgtu, likteni Lielajā Ziemeļu karā, taču viņu dzīves stāsti ir laiku lokos zuduši. Somu vēsturē zināms Annikas Svānas gadījums, kura arī bija saņemta gūstā Lielā Ziemeļu kara laikā, tomēr citādos apstākļos nekā zviedrietes. Viņa, iespējams, ir vislabāk zināmais vardarbības upuris no tiem mierīgajiem iedzīvotājiem Somijā, kas cieta krievu opkupācijas laikā. Annika bija Somijas dienvidu pilsētiņas Joutseno vikāra Benjamina Svāna meita. Pēc tēva nāves 1701. gadā, kad viņa vēl bija maza meitene, vikāra pēctecis atļāva viņas mātei palikt mācītājmājā par saimniecības vadītāju, un Annika strādāja par istabmeitu. 1710. gada vasarā Svānu kailu no saunas nolaupīja grupa krievu zaldātu un aizveda kā verdzeni uz Sanktpēterburgu. Sanktpēterburgā viņa un vēl pāris somietes tika pakļautas militārajai apmācībai. 1713. gadā Annika tika kristīta pareizticībā un pārdēvēta par Uļjanu. Viņai piešķīra dragūna formu un kopā ar citām somietēm, kam bija līdzīgs liktenis, pavēlēja doties uz Somiju, lai palīdzētu Krievijas armijai iekarot Zviedrijai piederošo Somijas daļu. 1714. gadā netālu no Porvo viņa tika ar lodi ievainota kājā. Tajā pašā gadā viņai tika uzdots veikt krievu sūtneša lomu.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 

Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

legendas@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
01-LEG_2020_10.jpg