04 LEG_2021-03.jpg
Kremļa āksts un tirāns 

PSRS VĒSTURĒ ŅIKITAS HRUŠČOVA VALDĪŠANAS LAIKS SAISTĀS AR STAĻINA NOZIEGUMU ATZĪŠANU UN VIRKNI REFORMU LIELVARAS POLITIKĀ UN EKONOMIKĀ, SAVUKĀRT PATS HRUŠČOVS – AR PUBLISKĀM EKSCENTRISKĀM IZDARĪBĀM. TAČU AIZ POLITIĶA VIENTIESĪGĀ TAUTIEŠA TĒLA SLĒPĀS CINISKS SLEPKAVA UN KARJERAS BEIGĀS ARĪ VARAS APMĀTS DIKTATORS.  

Ņikita Hruščovs 1959. gada rudenī, viesojoties ASV, apmeklēja Holi­vudu. Kompānija 20th Century Fox par godu komunistiskās valsts vadonim organizēja vērienīgu pieņemšanu, ko prese nodēvēja par Amerikas vēsturē lielāko kinozvaigžņu saietu. Kompānijas īpašnieks grieķis Spiross Skurass, uzrunājot viesus, uzsvēra, ka piedzimis nabadzīgā ģimenē un brīvajā Amerikā kļuvis par miljonāru. Tad pienāca kārta runāt Hruščovam, un arī viņš lepni paziņoja, ka cēlies no strādnieku un zemnieku ģimenes, bet tagad vada pasaulē varenāko valsti: “Jūs gribat zināt, kas es esmu? Sāku strādāt, tiklīdz iemācījos staigāt. Līdz 15 gadu vecumam ganīju cūkas, aitas un govis pie muižniekiem, pēc tam strādāju rūpnīcās, kuru saimnieki bija vācieši, tad – frančiem piederošās ogļu raktuvēs un beļģu ķīmiskajā rūpnīcā, un, lūk, tagad es esmu varenās padomju valsts premjerministrs.” Šis dzīvesstāsts aizkustināja klātesošos, jo tik ļoti līdzinājās amerikāņu sapnim, kurā nabadzīgs cilvēks no vienkāršās tautas ar talanta, uzcītības un, protams, nelielas veiksmes palīdzību kļūst bagāts un slavens. Hruščova dzīve tik tiešām līdzinājās Holivudas filmai, kas var uzrunāt miljonus; politiķis to saprata un tiražēja savu vienkāršā darba cilvēka tēlu arī dzimtenē. Patiesībā viņš guva panākumus, uzticami kalpodams asiņainajam varas režīmam. 

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

09 LEG_2021-03.jpg
Favorīta sieva

 

ROBERTA DADLIJA SIEVAS EIMIJAS ROBSĀRTAS NĀVE IZRAISĪJA DAUDZ JAUTĀJUMU UN BAUMU. ANGLIJAS KARALIENES ELIZABETES I UN VIŅAS FAVORĪTA ATTIECĪBAS DAUDZIEM BIJA KĀ DADZIS ACĪ, BET VAI TIEŠĀMTO VĀRDĀ NOTIKA SLEPKAVĪBA? 

 

Pirmais Lesteras grāfs Roberts Dadlijs, būdams drosmīgs oportūnists, kļuva par vienu no galvenajiem 16. gadsimta Anglijas baumu avotiem. Viņš iekaroja daudzu sieviešu sirdis, taču viena no tām bija īpaša – ne kuram katram izdevās nonākt karalienes Elizabetes I favorīta statusā. Abu iespējamais mīlas sakars kļuva par vienu no lielākajiem skandāliem Anglijas galmā, un Dadlija sievas nāve tikai pielēja eļļu ugunij.

Ikvienā galmā bija sastopami gudri cilvēki, kas iz­mantoja katru izdevību, lai nostiprinātu savas pozīcijas un gūtu pēc iespējas vairāk labuma. Prominenta vieta monarham pietuvināto lokā nebija viegli iegūstama, un reti kurš tur nonāca bez intrigu, dažādu shēmu un nodevības palīdzības. Roberts Dadlijs bija viens no šiem cilvēkiem, turklāt apveltīts ar talantu, kas ļāva viņam galmā iegūt ļoti augstu stāvokli.

Dadlijs piedzima aristokrātu ģimenē, taču tā bija kritusi nežēlastībā viņa tēva dēļ. Nortamberlendas hercogs Džons Dadlijs mēģināja novērst karalienes Marijas I kāpšanu tronī, viņas vietā mēģinot monarha krēslā iesēdināt Džeinu Greju. Plāns neizdevās, un hercogs par to nekavējoties samaksāja ar savu galvu, bet viņa dēls Roberts kopā ar brāļiem tika ieslodzīts Londonas Tauerā, gaidot nāvessoda izpildi.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
12 LEG_2021-03.jpg
Dirižabļu  ēra 

 

20. GADSIMTA SĀKUMĀ IKVIENS GAISĀ PARĀDĪJIES LIDAPARĀTS – KUR NU VĒL TĀDS GIGANTS KĀ DIRIŽABLIS – BIJA SENSĀCIJA. ŠIS LAIKS DEBESU IEKAROŠANAS VĒSTURĒ SAISTĪTS NE VIEN AR SENAJĀM CILVĒKA ILGĀM PACELTIES TUVĀK SAULEI, BET ARĪ AR LIDAPARĀTU PĒC IESPĒJAS PRAKTISKĀKU IZMANTOŠANU. DIRIŽABĻU KONSTRUĒŠANA IZMAKSĀJA DĀRGI, TĀPĒC TO BŪVĒTĀJI NERETI LŪKOJĀS MILITĀRO APRINDU VIRZIENĀ. 

Par dirižabļu konstruēšanu karadarbības vajadzībām daiļ­runīgi liecina 1783. gadā pub­licēta zinātniskā darba nosaukums Par aerostata izmantošanu militāriem mērķiem. Tā autors bija Žans Menjē, kurš tiek uzskatīts par vadāma aerostata – dirižabļa – izgudrotāju. Viņš uzskatīja, ka gaisa kuģa kontrole jānodrošina trim propelleriem, ko ar roku muskuļu spēku griež 80 cilvēku. Parīzes akadēmijai adresētajā pētījumā Menjē piedāvāja dirižabļa projektu, ko vēl gadsimtu neizdevās efektīvi īstenot, jo nebija izgudrots dzinējs, kas lidaparātam ļautu uzveikt vēja kaprīzes.

Nozīmīgs pavērsiens dirižabļu būvniecībā notika 1884. gadā. Militāro inženieru Šarla Renāra un Artura Krebsa konstruētais lidaparāts La France, kura garums bija 52 metri, ar 23 kilometru ātrumu stundā nolidoja astoņus kilometrus un spēja atgriezties starta vietā. 

Ar progresīvāku konstrukciju dirižabļus apveltīja horvātu komersants Dāvids Švarcs. Viņa mērķis bija 48 metrus garš cigārveida dirižablis, ko ieskauj metāla korpuss. Izgudrotājs nepieredzēja savas idejas triumfu, jo nomira no sirdslēkmes. Lidaparāta rasējumus un dokumentus no horvāta atraitnes nopirka grāfs Ferdinands fon Cepelīns.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
18 LEG_2021-03.jpg
Dzimuši bagātībai

 

ŠIE TRĪS VĪRI ZINĀJA, KA BAGĀTĪBA IR NE VIEN PRIVILĒĢIJA, BET ARĪ SMAGA NASTA, KO PANEST VAR VIEN DROSMĪGS UN ATBILDĪGS CILVĒKS, TURKLĀT TĀDS, KURAM RŪP ARĪ NABADZĪGO LABKLĀJĪBA. VIŅUS UZSKATA PAR TĀ DĒVĒTĀ MODERNĀ LAIKMETA VISBAGĀTĀKAJIEM ĻAUDĪM PASAULĒ. 

Jakobs Fugers jaunākais piedzima Augsburgā, Bavārijā, audumu tirgotāja ģimenē. 14 gadu vecumā tēvs viņu nosūtīja uz Venēciju, Eiropas tirdzniecības centru. Tur līdz 18 gadu vecumam Jakobs apguva grāmatvedības un finanšu zinības. Jaunais vīrietis kļuva par īstenu renesanses cilvēku – viņš bija drosmīgs, pašapzinīgs, gatavs inovācijām un ierasto robežu paplašināšanai. Kad Fugeram apritēja 21 gads, viņš pārņēma ģimenes biznesu. Labi saprotot tirgus konjunktūru un būdams spējīgs uz risku, Jakobs paplašināja audumu tirgošanas biznesu ar Austrumu garšvielām: pipariem, krustnagliņām, safrānu. Viņš nosūtīja aģentus uz Goa Indijā un Kohinhinu Dienvidvjetnamā, kur tika radītas tirdzniecības bāzes, kas uzreiz nesa labu peļņu. Vēlāk Fugers paplašināja darbību ar juvelierizstrādājumiem, kažokādām, eksotiskiem augļiem, paklājiem un gobelēniem. Viņš radīja tirdzniecības baņķieru namu un pirmais sāka iesaistīties darījumos visā Eiropā. 

Paralēli Jakobs Fugers attīstīja kalnrūpniecību Tirolē, pievērsdamies sudraba un vara ieguvei Bohēmijā (mūsdienu Čehijā) un Augšungārijā (mūsdienu Slovākijā). 1525. gadā Fugers iegādājās dzīvsudraba un cinobra ieguves tiesības Almadenā Spānijā. Kādu laiku viņam piederēja vara tirgus monopols Eiropā.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
27 LEG_2021-03.jpg
Civilizāzijas diženuma svētki

 

JAU VAIRĀK NEKĀ 150 GADU PASAULES IZSTĀDES JEB EXPO KALPO KĀ NĀCIJU SASNIEGUMU UN VARENĪBAS APLIECINĀJUMS. TĀS SAISTĀS AR IEVĒROJAMĀM CELTNĒM UN MONUMENTIEM, JAUNĀKAJIEM IZGUDROJUMIEM, POLITISKĀM SACENSĪBĀM UN PAT SKANDĀLIEM.  

 

Ideja organizēt valsts līmeņa gadatirgus, kuros varētu izrādīt labākās preces, dzima Eiropā 19. gadsimta sākumā, kad pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta ierosinājuma franču uzņēmēji sarīkoja pirmās rūpniecisko ražojumu izstādes. Tradīciju turpināja Vācija, aicinot vietējos un ārzemju rūpniekus uz vērienīgiem darījumu pasākumiem Minhenē, Berlīnē un Drēzdenē. 1829. gadā Sanktpēterburgā notika pirmā valstiskā līmeņa jarmarka Krievijas impērijā. Tā pulcēja visai nelielu dalībnieku skaitu – mazliet vairāk nekā 300 pārstāvju no 33 guberņām, tostarp arī Līvlandes, kurā ietilpa Vidzeme un daļa Igaunijas. Ielūgumi tika izsūtīti gubernatoriem, muižniecības pārstāvjiem, rūpniekiem un tirgotājiem. Rundāles pilī aplūkojams viens no izstādes laureātiem – lielo zelta medaļu ieguvušais bronzas meistara Andreja Šreibera pulkstenis Diāna ar briežiem, ko par četriem tūkstošiem rubļu iegādājās Mežotnes pils īpašnieks firsts Johans Līvens. Vairāk nekā četru tūkstošu eksponātu vidū bija lustras, porcelāna un ādas izstrādājumi, tekstils, paklāji, kā arī Zlatoustovas fabrikas tērauda zobeni un mēbeles, ko ražoja tolaik ievērojamā prūšu izcelsmes meistara Heinriha Daniela Hambsa darbnīca un no kuras nākuši Ilfa un Petrova romānā iemūžinātie 12 krēsli.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 

Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

legendas@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

Ziņa nosūtīta! Paldies!

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle