Laikmetam uz cilvēka dzīvi var būt dažāda ietekme. Piedzīvojot vienas un tās pašas situācijas, pieredzot tās pašas šausmas un netaisnības, likteņi aizvijas dažādos, nereti pretējos virzienos. Viens no šādiem laikmeta bērniem bija slavenais Mežonīgo Rietumu bandīts Džesijs Džeimss, kurš kļuvis par leģendu un kura vārds saistās ar romantizētiem priekšstatiem par Amerikas vidieni 19. gadsimtā. Patiesībā tolaik tā bija viena no skarbākajām vietām, kur mēģināt izdzīvot, un situāciju tikai pasliktināja ilgais verdzības piekritēju un noliedzēju konflikts, kas izvērtās asiņainā pilsoņu karā. Džeimss izauga vardarbības piesātinātā atmosfērā, kur nereti brālis vērsās pret brāli, kaimiņš pret kaimiņu un draugs pret draugu. Avīzes jau Džesija Džeimsa dzīves laikā radīja mītu par viņu kā Robinam Hudam līdzīgu varoni, taču patiesība bija pavisam prozaiska: pēc pilsoņu kara beigām Džeimss izvēlējās nostāties likumam pretējā pusē. Slavenais bandīts teorētiski varēja kļūt par uzvarējušās puses apspiestu fermeri kā daudzi viņa laikabiedri, taču, pateicoties iepriekšējai dzīves pieredzei, nostājās uz vardarbības takas. Pēc vairākiem desmitiem gadu arī Pirmais pasaules karš sagrāva cilvēku līdzšinējos priekšstatus par dzīvi, liekot viņiem veikt izvēli, kā eksistēt turpmāk. Ernests Hemingvejs kļuva par rakstnieku, kas ietērpa vārdos kara šausmas, un šādu ceļu izvēlējās arī pretējā pusē karojošais Ērihs Marija Remarks. Taču Ādolfs Hitlers, kurš frontē faktiski bija līdzās Remarkam, kļuva par monstru, kas vēlāk iznīcināja miljoniem dzīvību.

Leģendas galvenā redaktore AGNESE ZATERMANE

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
01-LEG_2020_10.jpg