DOLĀRU VĪRI NO AMERIKAS

AUTORS: INETA LIPŠA

LATVIEŠU INTERESE PAR DOLĀRU ZEMI, KĀ 20. GADSIMTA 20.–30. GADOS IKDIENĀ BIEŽI TIKA DĒVĒTAS AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS, NEBIJA NOLIEDZAMA. SĀKUMĀ SAISTĪBA AR DOLĀRU ZEMI SIMBOLIZĒJA JŪRNIEKU TURĪBU, BET KOPŠ 20. GADU VIDUS IEMIESOJA VIETĒJO TAUTIEŠU SAPŅUS PAR TURĪBU GARANTĒJOŠĀM LAULĪBĀM.

Līdz ar Latvijas valsts nodibināšanu radās jauna potenciālo iekārojamo līgavaiņu grupa – ekskursanti no ASV. Jau 20. gadu sākumā prese vēstīja, ka Amerikā 200 tūristu esot noīrējuši jahtu, lai ar to ceļotu uz Latviju. Viņu interesi esot veicinājušas Amerikas laikrakstos publicētās ziņas “par nelaimīgo Latviju, kura briesmīgi cietusi un pēdīgi izpostīta no vācu laupītāja virsnieka Bermonda bandām”. Nav zināms, cik daudz Amerikas latviešu būtu šo tūristu vidū un vai šis ceļojums vispār notika, bet fakts bija neapšaubāms – pakāpeniski radās interese par jauno Latvijas valsti. Pirmā organizētā Amerikas latviešu ekskursantu grupa dzimtenē ieradās 1925. gadā, lai turpmāk tādā ceļojumā dotos ik gadu. Neizbēgama piebilde stāstos par ekskursantiem bija apmēram šāda: “Lielākā daļa ekskursantu nodzīvojuši Amerikā 20–30 gadu un vēlas vēlreiz redzēt dzimteni un apciemot vēl dzīvus palikušos piederīgos. Netrūkst arī “līgavu meklētāju” vecpuišu ar dolāru pilnām kulēm. Latvijā tie grib izraudzīties dzīves biedrenes un pēc tam doties atpakaļ.”

Precību nodomi
Pēc ekskursiju organizētāja Antona Vessona stāstītā, daļa ekskursantu atklāti atzinuši, ka brauc uz Latviju izraudzīties līgavas un līgavaiņus. “Tie ir tādi, kas Amerikā nav paspējuši izmeklēt sev “otru pusi”,” viņš skaidroja sarunā ar žurnālistu. Sarunas nobeigumā žurnālists vēstīja, ka tagad “dažai labai mātes meitai ir cerības tikt par sievu bagātam amerikānietim”.
Priekšstati par bagātajiem latviešu amerikāņiem tika tiražēti presē. Nav zināms, vai stāsti atbilda īstenībai, jo runa bija nevis par dolāru, bet gan rubļu miljoniem, lai arī Latvijas maksāšanas līdzeklis bija lats. Ja viens lats tika pielīdzināts 50 Latvijas rubļu, tas nozīmē, ka viens miljons rubļu bija 200 tūkstošu latu.
Dažas vecmeitas esot vedušas līdzi piecus, sešus miljonus rubļu lielus zuteņus. Kāds kalifornietis apgalvoja, ka Amerikā visi latvieši labi pelnot un viņš pats esot vairāku miljonu īpašnieks.

Līgavainis un vilšanās
Amerikas latviešu precinieku vidū gadījās arī avantūristi. Kāds vīrietis, kurš 30. gadu sākumā jau bija atgriezies uz dzīvi Rīgā, par tādiem rakstīja: “Pēc katra ekskursijas kuģa, kas ik gadus atbrauc Latvijā, daudz raksta un runā par Amerikas latviešiem un viņu dolāriem. Amerikas latvieši kļuvuši Latvijā populāri, bet vispopulārākais – Kārlis Jansons, kas tagad Liepājā pēkšņi miris. Daļa Amerikas latviešu, atbraukuši dzimtenē, “laiž pīlītes”, domādami, ka lielais attālums visu noslēps. Bet ir latvieši, kas dažlabu reizi šķērsojuši “lielo dīķi” un kuriem tā aizjūras latvietība nav sveša.”
Viņa pieminētais Kārlis Jansons kārtējās ekskursantu grupas sastāvā Latvijā ieradās 1932. gada vasarā. 62 gadus vecais kapteinis 40 gadu bija aizvadījis prombūtnē no dzimtenes un visiem stāstīja, ka svešumā ar savu kuģi esot nopelnījis krietnu kapitālu, bet Latvijā vēloties nopirkt nekustamo īpašumu un apprecēties. Liepājā viņš atrada draudzeni, taču, abiem dodoties uz kino, Kārli uz ielas pēkšņi ķēra sirdstrieka un viņš nomira. Daudzus interesēja, kam paliks mantojums. Tika vēstīts par dārgumu jostu, kurā paslēpts briljants un čeks par 6000 dolāru, tāpat dārgo zelta gredzenu ar briljantu, kura vērtība tika lēsta ap 3330 latu. Tomēr čeks izrādījās nederīgs, jostā paslēptais briljants – iesprādzis un tāpēc tikai simt latu vērts, un drīz par nelaiķa bagātību rakstīja pēdiņās. Viņa apbedīšana Liepājas pilsētas valdei izmaksāja 500 latu, turklāt Jansons bija palicis parādā 150 latu par trīs mēnešu dzīvokļa īri. Lai segtu nelaiķa 650 latu parādu, tika rīkota ūtrupe, bet noteikto cenu par slaveno gredzenu neviens nebija gatavs maksāt.
Turklāt atklājās, ka Jansonam ASV joprojām dzīvo sieva un trīs bērni, kuriem jau pašiem savas ģimenes.

Vairāk lasiet LEĢENDU februāra numurā!