... it sevišķi runājot par kinolentēm, kas attēlo vēsturi. Gatavojot rakstu par Evu Peronu, ko varat lasīt šajā Leģendu numurā, atklājās, ka daži vēsturnieki ir neizpratnē, kāpēc cilvēki savu priekšstatu par tolaik Argentīnā notikušo veido, ņemot vērā vienīgi ārkārtīgi populāro kinomūziklu par Evitu, kur galvenajā lomā iejutās popzvaigzne Madonna. Vairākas filmas sižeta vadlīnijas mākslas vārdā ir tik tālu no vēsturiskās patiesības, cik vien iespējams.

Ar šādiem epitetiem Latvijas presē savulaik tika apveltīts tēlnieka Kārļa Zāles veikums– Brīvības piemineklis, kas tagad mums simbolizē Latviju. Un, lai kā mums reizumis gribētos domāt, ka vecajos labajos laikos gan zāle bija zaļāka, gan politiķi cēlāki, lasot šajā žurnāla numurā publicēto stāstu par Brīvības pieminekļa tapšanu, diemžēl jāsecina, ka laiki ir mainījušies, bet cilvēki – gandrīz nemaz. 

Bieži vien šķiet, ka mūsu pašu dzimtajā zemē nenotiek nekas īpašs, ka globālā mērogā esam vien mazs punktiņš uz kartes. Taču to, kā mūs uztver lielā, plašā pasaule, nosakām mēs paši. Un dažbrīd nepamatoti sevi noniecinām.

Veidojot šo Leģendu numuru, ne reizi vien nācās secināt, ka dažādas pavisam ierastas lietas, ar ko sastopamies mūsu dzīvē, slēpj sevī aizraujošus stāstus. Piemēram, siers šķiet gluži ikdienišķs produkts, taču, iedziļinoties tā vēsturē, izrādās, ka aiz šīs iedomātās ikdienības ir tuksneša ceļotāju piedzīvojumi, Homēra Odisejas lappuses, franču karaļa gūsts un Latvijas gadījumā arī politika, jo, laikiem mainoties, dažām siera šķirnēm bija politnekorekti nosaukumi un padomju vara to nespēja paciest.